Pirms pāris dienām es beidzot izdarīju to - es pabaudīju nedaudz kultūras. Kur gan citur var baudīt kultūru, ja ne kultūras namā? Kultūras baudīšanai man ir zināmas prasības un es negribēju šādu tādu kultūru, es gribēju ar sūnām apaugušu, nedaudz ierūsējušu kultūru, tādēļ es devos uz kādu kultūras namu, kas savu darbību jau ir izbeidzis. Jau izsenis ir zināms, ka pirms katra ceļojuma ir vēlams sakravāt lielo čemodānu, bet pirms katras kultūras baudīšanas ir jāpiepilda sava rokas somiņa(vai vismaz mēteļa kabatas), tādēļ arī es veicu dažus sagatavošanās pasākumus. Varētu pat teikt, ka es biju pamatīgi ekipējies - man līdzi bija cimdu pāris, vairāk nekā viena apgaismes ierīce, cigarešu paciņa, ziepju trauks(bildēšanai) un pat viena daiļā dzimuma pārstāve, kura mākslas un kultūras jautājumos noteikti ir daudz zinošāka par mani. Ceļš varēja sākties.
Kultūra un māksla nevar būt bez jautājumiem, tādēļ pirmais jautājums, kas radās bija: "Kā iekļūt izvēlētajā kultūras namā?" Šis jautājums, protams, ātri tika atrisināts - tā kā parādes durvis bija ciet, tika nolemts, ka es iekļūšu pa otrā stāva logu, bet mana kompanjone ies iekšā pa pagraba logu. Sacīts - darīts. Jau pēc mirkļa mēs abi atradāmies nedaudz mitrajā pagrabā, kurā bez mums bija arī pirts un ērta atpūtas telpa ar diviem klubkrēsliem un avīžgaldiņu. Atpūta mums nebija nepieciešama, tādēļ devāmies augšup un jau pēc mirkļa sastapām mākslu.
Vienā no mākslas darbiem bija attēlots koks(?), kas bija veidots no sirpjiem un āmuriem. Bildē redzams, ka ne tikai man šis darbs lika noliekt galvu tā priekšā. Uz brīdi mani pārņēma vēlme šo darbu aizstiept mājās un pielikt pie sienas, bet šī vēlme pagaisa, kad atcerējos, ka zagt nav kulturāli. Bet, ja runājam par kultūru, tad pie citas sienas bija pieslieti vēl divi pagaisušās kultūras liecinieki.
Pēc pirmā stāva apmeklējuma es jau biju sasmēlies gana daudz kultūras. Tik daudz, ka pirms došanās uz otro stāvu bija jānoskaidro, vai šajā namā ir arī smēķētava(manuprāt, katrā kultūras iestādē jābūt vismaz vienai smēķētavai, jo kultūra un māksla iet roku rokā, bet kas gan ir mākslinieks bez cigaretes zobos?). Kultūras nams nelika vilties - netālu no kāpnēm bija kaitīgajam(un visnotaļ patīkamajam) ieradumam atvēlēts mazs stūrītis.
***
Otrais stāvs izrādījās bija pilns ar dažāda veida literatūru - pirmais, ko paņēmu rokās un pašķirstīju bija avīze Ģiena(Диена), bet tā nespēja ilgi noturēt manu uzmanību. Paņēmu rokās citu laikrakstu, bet arī tajā diemžēl nebija daudz saistoša.
Pēc avīžu aplūkošanas uzgāju bibliotēku. Grāmatu plaukti tajā bija samērā tukši un bija redzams, ka to ir apmeklējis kāds vandālis. Lielākā daļa grāmatu bija samestas kaudzēs uz grīdas. Dažas grāmatas pat bija dedzinātas. Uz tādu postažu es ilgi nespēju skatīties, tādēļ kopā ar savu kompanjoni devos augšup, kur nonācu plašā aktu zālē. Šajā telpā es atguvu mieru, jo tā bija patiesi pilna ar kultūru - griestus rotāja aprūsējusi diskobumba, bet uz skatuves atradās melns flīģelis. Brīdi vēlāk es devos mājās, lēnām gremojot jauniegūtās zināšanas par kultūru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru